Taizeme
Tālāk mūsu ekspedīcijas ceļš ved cauri košai, karstai, mitrai Taizemei jeb, precīzāk, tai Taizemes piektdaļai, kas ir izvietota Malakas pussalā un ir klāta ar tropu klimatā tipiskajiem musonu mežiem. Tieši tāpēc, īpaši šajā gadalaikā, tā ir mitra, koša un karsta.
Taizemes vissenākā kultūra ir Mon civilizācija valsts centrālajā daļā, kas ir ienesusi valstī budismu un indiešu tradīcijas. Daļa taju ir cēlusies no Ķīnas Juņnaņ un Guičžou kalnu provincēm. Ap 12. gadsimtu tās sastapās ar Austrumu khmeru kultūru un tad tām pievienojās Šrividžaja civilizācija no Sumatras salas. Tieši no tā ir veidojusies taju virtuve, kas ir saglabājusi to labāko no katras kultūras – lielākoties tā ir indiešu un ķīniešu virtuve uz Dienvidaustrumu augļu un dārzeņu bāzes. Tieši šī iemesla dēļ šeit arī nav piena produktu. Tajā savienojas piecas garšas – skābā, saldā, sāļā, rūgtā un asā, ko panāk, lietojot milzīgu daudzumu svaigu augu, kas parasti kalpo par pamatu sausajām garšvielām. Protams, katrā ēdienā ietilpst rīsi, kas arī Taizemē aug milzīgā daudzumā un katru maltīti noslēdz augļi, ieskaitot duriānu, kas gan ir ne katram pa prātam. Duriāns ir īpatnējs auglis, kas varētu būt pelnījis Diendvidaustrumu eksotiskās virtuves simbola statusu - tam piemīt lieliskākā garša un pretīgākā smaka.
Visi šie labumi aug gan 30% lauksaimniecības zemju, kur galvenokārt audzē rīsus, gan tajos 60% teritorijas, ko klāj džungļi. Valstī ir 80 nacionālie parki un 32 dabas rezervāti, kas kopā sastāda 13% no teritorijas. Taizemes koraļļu rifiem un pludmalēm arī piemīt ļoti trausls ekoloģisks līdzsvars, kuru masveida tūrisms tomēr iznīcina - par to rakstīja arī Alekss Gārlands savā grāmatā „Pludmale”, kuras ekranizācija likteņa ironijas pēc notika vienā no Taizemes salām un aktīvi piedalījās minētajā iznīcināšanā, izraisot pat vietējo dabas aizsargu piketu. Tomēr, braucot cauri džungļiem, noteikti var atrast ja ne cilvēka neskartās vietas, tad noteikti vietas, kur dzīvā daba cilvēku ignorē. Vismaz tik mazās cilvēku vienības. Musona meži ir pilni ar visdažādāko sugu augiem un dzīvniekiem, no kuriem lielākā daļa - gan putni, gan četrkājāinie, gan rāpuļi prot gan rāpot, gan lēkāt, gan lidot, jo koki šeit ir izvietoti dažādos līmeņos.
Taizeme, salīdzinot ar divām iepriekšējām tranzītvalstīm, jau ir pilnīgi civilizēta un moderna – šī arī ir valsts, kuru ir apmeklējis katrs organizēts tūrists, kas ir izbraucis uz Tālajiem Austrumiem, tomēr par to ir atbildīgas ne tikai lieliskas pludmales, ideāls laiks un visai attīstīta naktsklubu infrastruktūra, bet arī pilnīgi no Rietumu valstīm atšķirīga un uz apskati laipni izlikta vietējā kultūra – smalka, trausla arhitektūra un skulptūras, budistu tempļi, nacionālie svētki. Šobrīd ceļotājiem attieksme pret Taizemi bieži vien ierobežojas ar paviršu patērēšanu vai augstprātīgu šīs valsts kā tūrisma objekta ignorēšanu tāda iemesla dēļ, ka tā ir pārpildīta ar apmeklētājiem.
Tās galvaspilsēta ir Bangkoka, ar apmēram 8 miljoniem iedzīvotāju, neskaitot milzīgu tūristu masu, viena no augstākajām un netīrākajām Āzijas pilsētām. Bangkoka atrodas Čaophrajas upes krastā un ar dzelzceļa līniju tiek pārdalīta divās daļās: vecpilsēta – tempļu un vēstures pieminekļu kopums - tuvāk pie upes, un jaunā Bangkoka otrā dzelzceļa pusē. Bangkoka ir svarīgākais transporta mezgls valstī, tai nevar pabraukt garām, un arī mūsu ekspedīcija to apmeklēs. Šī pilsēta ir arī plaši pazīstamā prostitūcijas, transvestītu un transseksuāļu paradīze. Taizeme ir karaliste un budistu zeme, tāpēc vietējiem iedzīvotājiem ir divas absolūti svētas lietas, neskatoties uz visu veidu biznesu - reliģija un karaļu ģimene. Par necienīgu attieksmi pret jebko ar šim divām lietām saistītu stingri tiek sodīti arī ārzemnieki. Kā jau Austrumos ļoti šauros rāmjos var sadzīvot pilnīgi atšķirīgas un pat nesavienojamas lietas – lielā mērā tas nāk no spējas redzēt dzīvi, cilvēka un cilvēces parādības lielā kopumā, neiestrēgstot pie detaļām kā to mēdz darīt rietumu cilvēks.
Elizabete Neimiševa speciāli enduroadventure.lv