Singapūra
Civilizāciju, kas veidojušas Dienvidaustrumāzijas valstu kultūru, ceļu krustpunkts ir Singapūra – „lauvas pilsēta”. Kā vēsta malajiešu leģenda, šajā vietā Sumatras princis ir saticis lauvu, kas ir uzskatāms par labu zīmi, un šajā vietā cēlis pilsētu. Šobrīd Singapūrai kā neatkarīgai valstij ir 39 gadi, un tā ir Dievidaustrumāzijas biznesa un kultūras galvaspilsēta.
Singapūra nevar lepoties ar dabu, līdzīgu citām Indoķīnas pussalas valstīm tāda iemesla dēļ, ka šeit ir tikai parki. Toties šie parki pēc apjomiem un dzīvnieku daudzuma vairāk līdzinās mežiem. Singapūra ir pilsētvalsts Malaizijas lauku vidū, bet 40% no tās sastāda apstādījumi, dabas rezervāti un to starpā arī kara zonas. Singapūras teritoriju veido lielā Singapūras sala un 63 mazās saliņas tās teritoriālajos ūdeņos, un tās arhitektūra ir tikpat eklektiska cik kultūra – šeit ir gan tipiskā ķīniešu pilsētiņa Chinatown, gan koloniālās apbūves daļa, gan neliela Indija neliela Arābija un neliela Malaizija, nemaz nerunājot par visā pasaulē pazīstamiem vietējiem debesskrāpjiem. Daļa pilsētas ir novietota dažādos līmeņos – lielākoties tur ir izkārtoti iepirkšanās un izklaides centri. Tā, pastaigājoties zem zemes, var ik palaikam mēģināt iziet augšā un katru reizi nokļūt citā vietā, un šeit ir kur mēģināt – pilsētas platība ir 692 kvadrātkilometru.
Pēc dažādiem avotiem, Singapūras iedzīvotāji pavada internetā vairāk laika nekā jebkura cita tautība un arī ir visstrādīgākā tauta no visām Āzijas tautām. No otras puses, šeit atkal tiek uzstādīts jautājums – kas ir Singapūras iedzīvotāji pēc tautības? Šeit dzīvo visas nācijas, kas apdzīvo kaimiņvalstis, ap 77% iedzīvotāju šeit ir ķīniešu tautas pārstāvji, 14% no tiem ir malajieši, ap 8% - indieši, pārējo daļu sastāda dažādas citas tautas. Pilsētas valdība cenšas saglabāt šo nacionālo līdzsvaru gan valsts pārvaldē, gan dzīvojamās mājās, kurās proporcijai noteikti ir jābūt ļoti tuvai. Kopumā šo teritoriju apdzīvo ap 4 miljoniem pilsētnieku, kuru šī gada 6. jūnijā kļuva vēl vairāk – tā kā lielākā iedzīvotāju daļa šeit ir ķīnieši, bet ķīniešiem cipars seši ir īpaši laimīgs, ar visiem paņēmieniem, dabīgiem un mākslīgiem, bērnu dzimšana tika pieskaņota datumam, kas satur trīs sešiniekus. Rezultātā dzimstība šajā dienā palecās par veseliem 70%. Singapūrā ir veselas četras oficiālās valodas – ķīniešu (mandarīnu), malajiešu, tamilu un angļu; šeit pastāv arī ielu angļu valodas formas „singlish” – Singapūras angļu valoda un „manglish” - malajiešu angļu valoda. Angļu valoda nāk no tiem laikiem, kad Singapūra ir bijusi Lielbritānijas kolonija, kas arī stabilizēja tās ekonomisko pozīciju, vienlaicīgi priekš sevis atrisinot savu tirdzniecības ceļu aizsardzības jautājumus. Singapūra kļuva par Āzijas „tirgus laukumu” – caur šejieni tika transportēti kaučuks un alva no Malaizijas, rīsi no Taizemes un dažādas preces no ASV, Eiropas un Japānas. Kļūdama par centrālo punktu transporta tīklā, Singapūra sāka uzņemt arvien vairāk imigrantu, uz kuru rēķina tā arī pamanījās plaukt bez jebkādiem dabas resursiem. Arī šobrīd tā ir viena no Āzijas attīstītākajām valstīm.
Cita tipiska angļu iezīme ir bez ierunas pakļauties likumiem, bieži pat ne visai loģiskiem vai novecojušiem. Singapūrā uz atšķirīgas kultūras fona šī iezīme pārauga tendencē visu aizliegt un par likumu pārkāpšanu piespriest sodus neatkarīgi no pārkāpēja pavalstniecības – par 20 gramu narkotiku kontrabandu šeit tiek piespriests nāvessods; vēl joprojām tiek praktizēti fiziskie sodi – gan bērniem skolās, gan pieaugušajiem par noteiktiem pārkāpumiem. Lielākā daļa sodu gan ir lieli naudassodi – par putnu barošanu, gumijas košļāšanu, ūdens nenolaišanu tualetes podā vai atkritumu neievietošanu urnā, kā rezultātā Singapūra ir ļoti tīra pilsēta. Būdamas tikpat simboliskas cik sarkanās telefonu būdas Londonai, šīs aizlieguma zīmes jau ir kļuvušas par suvenīru apdruku.
Elizabete Neimiševa speciāli enduroadventure.lv