Krievija - Čeļabinska
Pēdējā pietura pirms krāšņā ceļojuma pa jau īsti Aziātiskās kultūras pieminekļiem ir Čeļabinska, devītā lielākā Krievijas pilsēta, kuras iedzīvotāju skaits ir lielāks par 1,1 miljonu.
Zelta kamielis pilsētas karogā un ģerbonī attēlo tās ģeogrāfiskās atrašanās vietas īpatnības. Būdama izvietota Urālu kalnu Austrumu nogāzē, Čeļabinska ir vispopulārākais tranzīta punkts ceļotājiem, bet agrāk arī tirgotājiem no Krievijas Centrālās daļas ceļā uz Sibīriju vai, kā tas ir mūsu gadījumā, uz Kazahstānu. Pilsēta tika dibināta 1736. gadā Miasas upes labajā krastā. Nostiprinājuma valnis pilsētas ģerboņa aizmugurējā plānā norāda uz to, ka tā dibināta kā cietoksnis aizsardzībai pret baškīru uzbrukumiem. Tomēr, savu lielo attīstību tā sāka tieši momentā, līdz ar 1892. gadā ieviesto Transsibīrjas dzelzceļa maģistrāli, kuras pirmā stacija pirms Sibīrijas tālēm ir tieši Čeļabinska.
Runājot par Čeļabinsku, pirmkārt atceras tās milzīgu ieguldījumu rūpniecībā, kas veido izteikti industriālās pilsētas tēlu. Arī google meklētājs sakarā ar šo reģionu un pilsētu vispirms izdod visus iespējamos ražošanas iestāžu nosaukumus. Tieši pateicoties rūpniecībai, īpaši smagajai rūpniecībai, notika nākamais pilsētas attīstības posms. Lielā Tēvijas kara laikā, pilsētā masveidā parādījās metalurģiskās rūpnīcas, starp tām Čeļabinskas traktoru rūpnīca, kura ražoja tankus Padomju armijai. Turklāt, uz šejieni tika evakuētas arī apdraudētās rūpnīcas no citām pilsētām PSRS Eiropas daļā.
Arhitektoniski Čeļabinska ir samērā jauna pilsēta – lielākā daļa ielu šeit tika radītas 20. gadsimtā. Tomēr, šeit ir saglabājusies arī Vecpilsētas apbūve ar „Čeļabinskas Arbatu” Kirova ielu –gājējiem paredzēto ielu, pacietīgi dekorētu ar jaukto stilu arhitektūru un skulptūrām, pilsētas pašu centru un lepnumu. Čugunā lietās ielas skulptūras ir atgādinājums par Kaslinas čuguna rūpnīcām, kuras vārds vienmēr saistījās ar Čeļabinskas vārdu, kuras reģionā tā atrodas. 19.-20. gadsimtā šīs rūpnīcas izstrādājumi bija plaši pazīstami visā Krievijā.
Uz šo brīdi, pilsētai vēl ir grūti nomainīt savu industriālo, metalurgu pilsētas seju pret mūsdienu kultūras centra imidžu. Jau vairākus gadus atpakaļ gan pilsētas vara, gan neatkarīgie uzņēmēji ir sākuši strādāt pie atpūtas kompleksa „Zelta gredzens” izstrādes. Centrs paredz iekļaut sevī gan viesnīcu, gan akvaparku, gan etnogrāfisko, gan ainavu parku, gan tirdzniecības pasāžu, gan citus patērētāju izpriecas. Tomēr, darbs vēl joprojām ir procesā. Čeļabinska, kā jebkura moderna pilsēta pārdzīvo plānošanas problēmas – no vienas puses, rekreācijas un iepirkšanās centru iedzīvotājiem netrūkst, bet no otras – pirmkārt, ne katrs var atļauties tos izmantot, otrkārt, tik un tā visiem iedzīvotājiem pietrūkst izklaides objektu, it sevišķi sakoptu zaļoteritoriju. Pagaidām Čeļabinskas iedzīvotāji izklaidējas, izmantojot pilsētas parkus tādā stāvoklī, kādā tie ir, kā arī ezerus un ūdenskrātuves, kuri ieskauj pilsētu un kuru pludmalēs lielākā daļa glābēju ir sievietes.
Ezerainajos Urālos, kā jau kalnos, dabas zonas nomainās līdz ar augstumu virs jūras līmeņa, izrādot visas dabas iespējas šajos platuma grādos – no tundras kalnu augstākajos stāvos, caur platlapju un jaukto mežu joslu līdz sausai stepei. Nokāpjot no Urālu kalniem Āzijas pusē, mūsu ekspedīcija turpinās savu ceļu pa plašajām, ar zāli apaugušajām pļavām, ko šajā kontinentā sauc par stepi.
Elizabete Neimiševa speciāli enduroadventure.lv
Fotogrāfijas no http://virtualtourist.com