Indonēzija
Daudziem no bērnības sapņi par eksotiskām Dienvidaustrumu jūru valstīm asociējas ar sievietēm raibos palagos, kas kliedzošu mērkaķu pavadībā viegli nes uz galvas grozus, kur pusē cilvēka augumā ir sakrāmētas piramīdas no dažādiem augļiem. Šie palagi ir no batika – apgleznotā zīda – vai kokvilnas veidots sarongs, un tos nēsā gan vīrieši, gan sievietes. Grozā var būt ne tikai augļi, bet jebkas saimniecībā noderīgs, jo vietējās sievietes tik tiešām transportē savu nesamo uz galvas. Tomēr, ja tie ir augļi, tad tie tiešām aug tepat kokos, un tepat lēkā mērkaķi un tūkstošiem citu dzīvu radību; šeit dzīvo arī Dienvidķīnas jūras pirāti un šamaņi. Šī valsts ir Indonēzija – Klusā okeāna „puķu grozi”, kā to ir saucis Marko Polo.
Indonēzija aizņem 13677 salas no Malajas arhipelāga, kas stiepjas gar ekvatoru 5 tūkstošu kilometru garumā un ir lielākais arhipelāgs pasaulē. Tikai puse no šīm salām ir apdzīvota, bet populāras apmeklētāju starpā ir tikai divdesmit. Mūsu ekspedīcija virzīsies caur divām lielākajām no tām, Javu un Sumatru. Indonēzija ietilpst ģeoloģiskajā Klusā okeāna Ugunslokā - tieši šajā teritorijā saduras divas no plātnēm, kas veido zemeslodes garozu, un šādās sadursmes vietās paaugstinātā spiediena rezultātā notiek ar zemestrīcēm pavadītā gāzu un iežu izplūšana virszemē, ko sauc par vulkāna izvirdumu, un cita seismiskā aktivitāte. No 37 pasaules aktīvajiem vulkāniem, 29 atrodas šajā zonā. Ne tikai kalni, bet arī veselas salas var būt vulkāna veidotas formas, un tas pats spēks var noslaucīt viņus no zemes virsas burtiski stundas laikā. Javas salas reljefu lielākoties veido kalni, no kuriem 120 ir vulkāni, visaugstākais ir Semeru - 3676 metri. Semeru vulkānam ir ne viens vien krāteris, un neaktīvie atgādina par tā agrāko darbību – šis vulkāns izverd apmēram reizi trijos gados. Tomēr, vispazīstamākais no Indonēzijas vulkāniem ir Krakatau – viņš pat ir devis nosaukumu veselam vulkāna tipam, ko iedala pēc izvirduma procesa. Krakatau tipa vulkāni ilgi krāj savu enerģiju, un sprādziena laikā tiek iznīcināts viss vulkāna aparāts, kā rezultātā pelni nonāk pat atmosfēras augšējos slāņos un vēl gadu desmitiem izkrīt nokrišņos, bet lava ieplūst jūrā, veidojot visdīvainākās formas. Vulkānu nogāzes parasti ir klātas ar bieziem mežiem – zemes īpašā auglība ir arī īstais iemesls kāpēc cilvēks labprāt apdzīvo bīstamās vulkānu nogāzes. Iespējams, šī iemesla dēļ Java ir viens no pasaules visbiezāk apdzīvotiem reģioniem.
Savukārt, liela daļa Sumatras teritorijas ir aizņemta ar tropiskiem purviem, kas ir radušies no pārmitriem lietus mežiem, un tie klāj divas trešdaļas no Indonēzijas teritorijas. Tieši no šīs salas nāk lielā civilizācija Šrividžaja, kas ir valdījusi šeit no 7. līdz 13. gadsimtam, ietekmējusi gan Taizemes, gan Malaizijas, gan citu apkārtnē dzīvojošo tautu kultūras, izplatījusi šajā reģionā budismu un ir likusi pamatus malajiešu valodai, kas ir tā pati indonēziešu valoda, tikai ar citu nosaukumu. 12. gadsimta beigās arābu tirgotāji atveda uz šejieni arī islamu.
Katrā no Indonēzijas salām var dzīvot cita tauta, kādas šeit ir 330; katrai no tām var būt cita reliģija, cits dzīvesveids un pat citi sejas vaibsti. Ārpus lielām pilsētām iezemieši dzīvo sādžās, nereti nepazīstot ne alfabētu, ne liekas drēbes vai apavus, ne elementāras ierīces, kaut vai tādas kā saliekamais nazis (taču mačete džungļos ir daudz parocīgāks). Lielākā daļa Indonēzijas ir islama zeme, kas atļauj daudzsievību, līdz ar to apdzīvotos punktos ir krietni vairāk sieviešu un bērnu nekā vīriešu. Katra sieviete ar saviem bērniem dzīvo atsevišķā mājā, tomēr visi kontaktējas savā starpā. Kaut gan, šī iekārta ne obligāti attiecas uz visām Indonēzijas salām vai pat vienas salas vairākiem ciemiem – tikpat labi atsevišķa ģimene no vīra, vienas sievas un bērniem var dzīvot nodalīti, nekontaktējoties ar citiem radiem nemaz.
Indonēzijas daudzās salas apskalo astoņas jūras, no kurām lielākā ir Javas jūra, kur ir saglabājušies savdabīgi mūsdienu pirāti. Galvenais jūras transporta tips šajā valstī ir prao – tīkkoka buru kuģi, kas pārvadāja kravas holandiešu un portugāļu valdības laikos šeit un dara to vēl joprojām. Galvenā jūrnieku tauta ir bugi – visai kareivīgā indonēziešu cilts, kas savā vēsturē ir ļoti labprāt meklējusi piedzīvojumus un kaujas, bet tagad – jūrā. Jūrā dosies arī mūsu komanda, lai, ar prāmi šķērsojot Timora jūru, beidzot nonāktu Austrālijā.
Elizabete Neimiševa speciāli enduroadventure.lv